Edgars Letinskis par kredītiem un nekustamo īpašumu

Kāpēc tiek runāts par to, ka mainot valsts budžetu, tas sadārdzinās esošos kredītus?

Edgars Letinskis — Sat, 04 Oct 2008 21:53:33 +0000

Jau kādu laiku mūsu valstsvīri mūs baida ar to, ka tūlīt tūlīt, gadījumā, ja valsts budžets 2009.gadam tiks sastādīts ar budžeta deficītu, tad visi Latvijas kredīti sadārdzināsies un visi, kam jau ir paņemts kredīts, maksās krietni lielākus ikmēneša kredīta maksājumus. Mani šīs runas ļoti pārsteidz un es jau ilgāku laiku meklēju pamatojumu šim apgalvojumam, bet joprojām neesmu tādu atradis.

Pirms pāris nedēļām raidījumā „Kas notiek Latvijā” pats ministru prezidents Ivars Godmanis izteica apgalvojumu, ka gadījumā, ja nākamā gada budžets būs ar deficītu, tad visi, kam šobrīd ir kredīts, par to maksās dārgāk. Viņš arī kā uzskatāmu piemēru minēja to, cik tas būs šausmīgi, jo šobrīd Latvijā rezidentiem kredītos ir izsniegti 14.1 miljardi Ls, nerezidentiem 3.8 miljardi Ls, kopā aptuveni 18 miljardi Ls un ja visu esošo kredītu procentu likme palielinātos par 0.5%, tad tas mums izmaksās – 90 miljonus Ls gadā.

Šim aprēķinam es varu piekrist un varu piekrist arī tam, ka mūsu valdības uzvedība, tai skaitā arī budžeta plānošana, var ietekmēt to, cik dārgi vai lēti kredītu resursi mums var būt pieejamie. Es piekrītu, ka jaunie kredīti dēļ mūsu valdības uzvedības var sadārdzināties, bet es neesmu atradis loģiku, kāds sakars mūsu valsts budžeta plānošanai ar to, kāda ir to kredītu cena, kas šobrīd jau ir izsniegti.

Kāpēc es tik ļoti uzskatu, ka esošie kredīti nesadārdzināsies dēļ tā, kāds būs budžets?

Ja mēs paskatāmies kredītu līgumus, tad redzam, ka:

1) lielākā daļa kredītu ir izsniegti ne Latos, tikai 10% kredītu ir izsniegti Latos

2) Procentu likme līgumā ir vai nu fiksēta, vai arī mainīgā ,kura veidojas no fiksētas bankas likmes + kāds no Boriem.

Tātad tiem kredītņēmējiem, kuriem ir fiksētas procentu likmes, vispār nevar būt runa par to, ka kredīts varētu sadārdzinātie. Savukārt tiem kredītņēmējiem, kuriem ir mainīgā procentu likme, kredīts var sadārdzināties tikai tad, ja vai nu banka palielina savu likmes daļu, vai arī aug Bors. Bet nav jau tā, ka tagad bankas varētu tā vienkārši ņemt un palielināt savu likmes daļu, tātad šis variants atkrīt. Paliek jautājums par Boriem. Ja mēs skatāmies, ka 90% Latvijā izsniegto kredītu ir izsniegti ne Latos, tad loģisks ir secinājums, ka tie ir izsniegti vai nu Eiro, vai USD, kuriem katram ir savs bors, Eiro ir Euribor un USD ir Libor.

Euribors un Libors ir vidējā naudas cena starpbanku tirgos. Tos katru dienu nosaka Eiropas Banku federācija un Britu baņķieru asociācija. Bez tam šīs likmes var ietekmēt Eiropas centrālā banka (ECB) un ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), nosakot Eiro un USD bāzes likmes. Ja runājām par Liboru, tad Latvijas ekonomika nekādā veidā nevar to ietekmēt. Ja runājam par Euriboru, tad teorētiski, sakarā ar to, ka Latvija ir Eiropas savienībā, tad ECB, skatot kopējos ES ekonomiskos rādītājus, kurus kaut kādā veidā būs ietekmējusi Latvijas rādītāju daļa, var rasties situācija, kad Eiro bāzes likme tiek mainīta sakarā ar Latvijas ekonomisko uzvedību. Bet es uzskatu, ka šī iespēja ir niecīga. Tas, ka ECB pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājusi Eiro bāzes likmi, ir saistīts ar kopējo ES ekonomiku, jo vidējā ES inflācija ir salīdzinoši augsta – aptuveni 4%. Tajā pašā laikā bāzes likmes paaugstināšana bremzē kopējo ES kreditēšanu un līdz ar to arī iekšzemes kopprodukta attīstību, par ko ECB jau ir saņēmusi ne mazums kritikas.

Kā jau es teicu, tad es piekrītu tam, ka jauno kredītu cena var sadārdzināties atkarībā no Latvijas valdības uzvedības, tai skaitā arī no plānotā 2009.gada Latvijas valsts budžeta, jo var sadārdzināties likmes, ko bankas pievieno pie Boriem, kas faktiski jau ir noticis.

Bet es neredzu nekādu pamatojumu baidīt Latvijas iedzīvotājus un argumentēt valdības lēmumus ar stāstu par to, ka visi esošie kredīti var tā vienkārši ņemt un sadārdzināties.

Ja ir kāds, kas var man izskaidrot kā tas tomēr ir iespējams, tad es ļoti labprāt uzklausīšu šo cilvēku.

Kā kredīta galvojums ietekmē manu iespējamo kredīta lielumu?

Edgars Letinskis — Fri, 19 Sep 2008 09:56:41 +0000

Kā tas, ka esmu galvojis par sava drauga kredītu, ietekmē to, cik liels kredīts man ir pieejams?

Kredīta galvojums manam draugam, vai radiniekam ietekmē manu kredītspēju vistiešākajā veidā. Lai to būtu vieglāk paskaidrot, vispirms aprakstīšu, kā kredītiestādes novērtē kredītņēmēja kredītspēju.

Praktiski visas kredītiestādes, izvērtējot potenciālo kredīta ņēmēju, skatās viņa prognozējamos ienākumus un izejot no tā skatās, lai ikmēneša kredīta maksājums nepārsniedz 40% no vidējiem mēneša ienākumiem uz rokas. Pie tam, ja Jūs kā kredīta ņēmējs esiet nevis viens, bet ģimene, tad skatās visas ģimenes kopējos ienākumus un izdevumus, bet maksimālais kredīta ikmēneša maksājuma apjoms arī nedrīkst pārsniegt 40% no kopējiem ģimenes ienākumiem uz rokas.

Līdz ar to, ja Jūsu ienākumi ir, piemēram, 800,- Ls, tad kredītiestādes nevēlēsies, lai Jūsu kredīta ikmēneša maksājumi (pamatsumma kopā ar procentiem) pārsniedz 320,- Ls.

Atgriežoties pie jautājuma par galvojuma ietekmi uz iespējamā kredīta lielumu, jāatzīmē, ka šobrīd kredītiestādes ir palikušas stingrākas attiecībā uz galvojumiem. Agrāk, pirms sākās kritums nekustamo īpašumu tirgū, kredītiestādes protams ņēma vērā to, vai cilvēks ir galvojis par kādu kredītu, bet to vairāk ņēma tā kā informatīvi, ka, redz, cilvēks ir galvojis draugam un gadījumā ja draugs sāks nemaksāt, tad galvotājs būs tas, kurš draugu sapurinās, vai sliktākajā gadījumā samaksās dažus maksājumus viņa vietā.

Šobrīd galvojums drīzāk tiek uztverts kā paša galvotāja kredīts. Tā, it kā galvotājs būtu pats šo kredītu ņēmis un pats viņu arī maksātu.

Tātad, ja Jūs esiet nogalvojis par draugu, un viņa kredīta maksājums ir 200,- Ls mēnesī, bet Jūsu ģimenes ienākumi ir tie paši 800,- Ls, tad sanāk, ka no Jūsu kredītspējas – 320,- Ls jums ir palikusi brīva kredītspēja tikai 120,- Ls (320-200).

Es pieņemu, ka pēc kāda laika, kad ekonomiskā situācija kļūs optimistiskāka un nekustamo īpašumu tirgus kļūs aktīvāks, tad kredītiestādes atgriezīsies pie iepriekšējās attieksmes pret galvojumiem.

P.s.

AIzmirsu pateikt, ka ir tāds Kredītu reģistrs (tas, kas ir Latvijas Bankas uzraudzībā), kurā parādās visa informācija par katru personu, par to kādi viņai ir kredīti un ko viņa ir galvojusi. Neparādās tikai tie kredīti, kas ir ņemti kredītiestādēs, kuras nesniedz informāciju šim reģistram, bet tādas paliek arvien mazāk, jo, ja viņas nesniedz info, tad viņas nevar arī saņemt info.

Dažas būtiskas fiziskas personas (privātpersonas) maksātnespējas procesa nianses

Edgars Letinskis — Tue, 02 Sep 2008 15:17:44 +0000

Pēdējā laikā man arvien vairāk cilvēki zvana un prasa konsultācijas situācijās, kad nespēj maksāt esošos kredītu maksājumus un jautā arī par fiziskas personas (privātpersonas) maksātnespējas procesu. Es neteiktu, ka cilvēku, kuriem kredīts rada problēmas, ir daudz, bet diemžēl tādi ir.

Gribu uzreiz piebilst, ka, atkal jau diemžēl, liela daļa cilvēku pārāk ilgi piekopj „strausa politiku” un paši sev rada situāciju, kad ar kredītiestādēm vairs nav iespējams runāt par kavēto kredītu maksājumu konsolidēšanu pie kredīta pamatsummas un jaunu maksājumu grafiku izveides. Tāpēc ļoti aicinu visus, kam rodas kādi sarežģījumi ar kredītu maksāšanu, reaģēt laicīgi un, griežoties pie saviem kreditoriem, meklēt veidus, kā risināt radušās maksātspējas grūtības.

Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību dažām būtiskām niansēm, kas ir saistītas ar fiziskās personas (privātpersonas) maksātnespējas procesu.

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa ierosināšana nenozīmē uzreiz bankrota pasludināšanu. Maksātnespējas process ir veids, kādā var apturēt soda sankciju pieaugumu par kavētajiem maksājumiem, kā arī, ar likumu aizsargātā ceļā, vienoties ar kreditoriem par kredītņēmēja mantas izpārdošanu, pie tam to visu darīt ar mērķi – atjaunot kredītņēmēja maksātspēju.

Otrkārt, tas ir diezgan dārgs process. Sākumā, kamēr tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu (tas pēc likuma ir jāizdara 35 dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma reģistrēšanas), kredītņēmējam ir jāmaksā maksātnespējas administratora honorārs 5 minimālo mēneša algu apmērā/ mēnesī. Un pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, visa procesa laikā katru mēnesi ir jāmaksā maksātnespējas administratoram 3 minimālās mēneša algas. Jāpiebilst, ka maksātnespējas process var ilgt līdz pat 7 gadiem. Tādejādi, kopējās izmaksas pēc šodienas minimālās algas apmēra, sanāk virs 41000,- Ls.

Treškārt, dodoties ierosināt maksātnespējas procesu, ir jāņem vērā Maksātnespējas likuma 152.pants (D sadaļā):

152.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi ir:

1) apstāklis, ka maksātnespējas cēlonis ir šīs personas nodoms vai rupja neuzmanība

pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas;

2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;

3) apstāklis, ka šī persona ir uztura ņēmējs.

(2) Fiziskajai personai, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viens no maksātnespējas

procesa piemērošanas ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai

pārtrauc.

(3) Fiziskajai personai maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja tai pēdējo piecu

gadu laikā šāds process jau ir piemērots, izņemot šā likuma 179.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus.

Man visvairāk pārdomas raisa 152.panta 1.punkta 1.apakšpunkts, jo rada jautājumu, kā tiks novērtēts tas, vai maksātnespējas cēlonis ir personas nodoms vai rupja neuzmanība? Vienvārdu sakot, ejot ierosināt maksātnespējas procesu, nāksies vēl pierādīt, ka tas netiek darīts tikai ar nodomu izvairīties no saistību izpildes, bet, ka šīs maksātnespēja ir radusies neplānotu ārēju apstākļu ietekmē.

Bez tam, ir jābūt spējīgam segt maksātnespējas procesa izmaksas, kas rada lielu jautājumu par to, ko darīt tiem kredītņēmējiem, kuri nespēj segt šīs izmaksas?

Ja nu kādam ir vēlēšanās palasīt maksātnespējas likumu, pievienoju to šeit klāt, kā arī pievienoju grozījumus, kas veikti saistībā ar esošo maksātnespējas likumu. Tas, kas attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu pārsvarā ir rakstīts D daļā, bet kopumā, lai saprastu visas nianses ir jālasa viss likums.

Maksātnespējas_likums

Maksātnespējas_likuma_grozījumi_civilprocesa_likumā

Vai kredīts vispār ir pieejams?

Edgars Letinskis — Sat, 23 Aug 2008 20:38:12 +0000

Pagājušajā nedēļā viena kliente man pajautāja; „Klau! Bet vai šobrīd hipotekārais kredīts vispār ir pieejams?” Sakarā ar to, ka viņa nebūt nebija pirmā, kas man uzdeva šādu jautājumu, nolēmu par to uzrakstīt.

Es redzu, ka visu veidu kredīti ir pieejami. Protams, ir izmaiņas salīdzinot ar to, kas notika pirms pusotra gada, bet nav tā, ka šodien kredītiestādes nedotu kredītus.

Vislielāko lomu viedoklī, ka kredīti nav pieejami, ir nospēlējuši mediji, kur nereti, runājot par nekustamo īpašumu tirgus atsevišķām situācijām, mēdz runāt par to kā par visu veselu, un tieši tāpat runājot par kreditēšanas iespējām kādam konkrētam biznesam, nereti šīs iespējas vai problēmas piedēvē visām kreditēšanas jomām.

Runājot par privātpersonām, brīžiem tiek putrota esošā situācija, kurā ir jānodala divu veidu kredītņēmēji:

1) tie, kuri jau ir paņēmuši kredītus, kas ir viņu kredītspējas līmenī, vai pat lielāki;

2) tie kam kredītu nav, vai arī tie ir mazi.

Runājot par pirmajiem, ir skaidrs, ka, ja cilvēks jau ir izsmēlis savu kredītspēju, tad gandrīz neviens kreditors neriskēs viņam aizdot vēl, bet savukārt otrajai kredītņēmēju grupai visas durvis ir vaļā.

Fakts ir tas, ka visas kredītiestādes ir palikušas skrupulozākas un piekasīgākas, gan novērtējot kredītņēmēju, gan arī ķīlu. Tā piemēram, ja 2007.gada sākumā Rīgā gandrīz visiem īpašumiem varēja dabūt kredītu 85% apmērā no ķīlas vērtības un pat vairāk, tad šobrīd jau standartā runa ir par 75%, bet vairāk var dabūt tikai remontēti īpašumi un/vai īpašumi pirmskara mūra mājās. Tāpat ar kredītņēmējiem – ja agrāk bankām pietika ar to, ka cilvēks apgalvo, ka viņš saņem neoficiāli tik un tik Ls, tad šobrīd jau ir jāspēj pierādīt, ka tas tiešām tā ir.

Runājot par kredītņēmējiem, jāatzīmē, ka galvenais, lai viņiem ir ienākumi (vienalga – legāli vai nelegāli); ja nav uzreiz pierādāmi, tad mēs varam palīdzēt izdomāt, kā viņus pierādīt, un pēc 3-4 mēnešiem jau varēs normāli startēt kredītiestādēs.

Savukārt par biznesiem – visiem biznesiem, kas ir saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, ir daudz grūtāk dabūt kredītu, nekā agrāk. Tikai tad, ja tev ir ļoti laba, pierādāma un redzama pieredze, tu vispār vari sākt sarunas par kredītiem. Ja kādreiz nekustamā īpašuma projekta attīstīšanai varēja no kredītiestādes dabūt līdz pat 80% no ķīlas vērtības, tad tagad īsti nevar runāt par vairāk kā 60%.

Gandrīz visiem jaunajiem biznesiem tiek skatīti uzņēmumu īpašnieku ienākumi ar domu, vai viņi spēs no saviem ienākumiem maksāt kredītu, gadījumā, ja bizness neizdosies. Savukārt, ja bizness ir jau strādājošs ar pieredzi, ar labu bilanci (naudas plūsmu, apgrozījumi un peļņu), tad kreditēšanās iespējas ir tikpat labas kā agrāk.

Rīgas pilsētas Zemesgrāmata iepriecina vēlreiz

Edgars Letinskis — Thu, 21 Aug 2008 12:28:46 +0000

Aizvakar jau rakstīju par to, ka man piezvanīja no Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas, sakarā ar to, ka, saistībā ar vienu darījumu, nepieciešams iesniegt nevis „Laulāto mantas šķirtības līguma” notariāli apliecinātu kopiju, bet oriģinālu vai oriģināla norakstu.

Vakar man tas pats puisis piezvanīja vēlreiz un pateica, ka viņš to oriģinālu esot atradis citā lietā, kas saistīta ar manu klienti, un tāpēc man tas oriģināls nav viņiem jānes.

Sīkums, bet patīkami.

Patīkama attieksme Rīgas pilsētas Zemesgrāmatā

Edgars Letinskis — Tue, 19 Aug 2008 13:35:20 +0000

Šodien man piezvanīja no Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas un izstāstīja, ka „Laulāto mantas šķirtības līgums”, ko es saistībā ar vienu klientu iesniedzu, ir jāiesniedz viņiem nevis kā notariāli apliecināta kopija, bet oriģināls, vai notariāls noraksts.

Man jau šķiet, kāda starpība, vai tas ir notariāls noraksts, vai notariāli apliecināta kopija, jo gan vienā, gan otrā gadījumā notārs apstiprina tā īstumu. Bet ņemot vērā, ka es dokumentus iesniedzu tikai vakar, bet viņi man jau šodien piezvanīja un nevis atšuva, bet palūdza, lai es viņiem sagādāju to norakstu, tad man liekas, ka tas ir labs serviss.

Vispār esmu novērojis, ka arvien vairāk Zemesgrāmatas sāk izrauties no klasiskā valsts iestādes stila un paliek arvien draudzīgākas.

Lieto RSS un saņem jaunākās ziņas uzreiz pēc to publicēšanas

Edgars Letinskis — Tue, 19 Aug 2008 12:18:03 +0000

RSS (Really Simple Syndication) ir iespēja lasīt ziņas no konkrētā ziņu vai informācijas resursa, neapmeklējot pašu resursu. RSS nodrošina ātrāku un ērtāku piekļūšanu jaunākajai informācijai, kuru esat pieradis ikdienā iegūt.

Konkrētajā interneta resursā, ja tas atbalsta RSS, jums vairs nav speciāli jāmeklē jaunākās jūs interesējošās ziņas visu piedāvāto ziņu klāstā. Priekšrocības, ko dod šī sistēma, ir ērtums un laika ietaupījums.

Lai izmantotu RSS sniegtās priekšrocības (saņemtu jaunākās ziņas no Jūsu iecienītajām interneta vietnēm), Jums ir nepieciešama kāda no RSS lasītājprogrammām. Tās parasti ir bezmaksas un ir diezgan daudzas. Es pats izmantoju Netvibes. Mans draugs Ģirts man viņu ieteica un esmu ar to ļoti apmierināts. Lai lietotu Netvibes, viņā ir jāizveido savs profils (tas ir vienkārši un ātri), un tad ir jāpievieno Jūsu iecienīto interneta lapu RSS adrese (feeds). Pēc šīs adreses pievienošanas katru reizi, kad Jūs ieiesiet Jūsu RSS programmā, viņa automātiski pārbaudīs, vai Jūsu „feedos” nav kāds jauns raksts un savukārt, ja tāds atradīsies, tad automātiski ielādēs to Jums lasīšanai. Šīs RSS adreses (feedus) parasti var atrast katrā konkrētajā interneta lapā (protams ja tai lapai tāds ir izveidots).

Netvibe man ļoti patīk tas, ka tā ir interneta programma, kur man nav nekur jāinstalē. Pie tam, es varu ielogoties un izlasīt savas ziņas jebkurā datorā; pie tam, visos datoros tiks rādīta vienota informācija, kas nozīmē, ka, ja es mājas datorā būšu izlasījis dažas ziņas, bet dažas nebūšu izlasījis, tad aizejot uz darbu, es redzēšu, kuras ir nelasītās ziņas un man nebūs vēlreiz jāiet cauri visai lapai, lai pārbaudītu, vai nav parādījies kaut kas jauns.

Manam blogam ir divas RSS adreses, viena ir rakstu RSS adrese, kurā parādās jaunākie raksti, otra ir komentāru RSS adrese, kurā parādās jaunākie komentāri. Abas šīs adreses ir redzamas lapas labā sāna augšējā daļā. Bez tam manam blogam var pierakstīties arī uz jaunāko ziņu saņemšanu e-pastā, šajā gadījumā Jums nav jāinstalē nekādas programmas vai jāveido kaut kur jauni profili, bet atliek tikai norādīt e-pasta adresi, uz kuru Jūs vēlaties saņemt jaunākās ziņas un tās Jums tiks nosūtītas uzreiz pēc to parādīšanās blogā (jaunākie komentāri gan nāks 1x dienā).

Skaidrības labad arī šajā rakstā norādu mana bloga RSS adreses:

jaunie raksti – http://feeds.feedburner.com/EdgarsLetinskis

jaunie komentāri – http://feeds.feedburner.com/KomentariEL

Ja šo rakstu lasa kāds, kurš ir vairāk zinošs par RSS, tad droši komentējiet.

p.s. Savā rakstā daļu no skaidrojošās informācijas esmu paņēmis no MA-1 mājaslapas.

Pirkuma darījumu statistika Rīgas pilsētas zemesgrāmatā

Edgars Letinskis — Tue, 05 Aug 2008 08:56:22 +0000

Jau kādu laiku sekoju līdzi Rīgas pilsētas zemesgrāmatas statistikai, kura ir atrodama kopā ar visu citu zemesgrāmatu statistiku. Pēdējā laikā mani interesē tieši reģistrēto pirkuma darījumu skaits, jo domāju, ka tas kaut cik atspoguļo nekustamā īpašuma tirgus tendences.

Tad nu, lūk, te ir grafiks ar pirkuma darījumu statistiku kopš 2000. gada. Vēsturiski ,pirms sāka pilnīgi funkcionēt zemesgrāmatas, pirkumu darījumi tika reģistrēti Valsts zemes dienestā (VZD). Tāpēc šī statistika nav pilnīga, jo paralēli zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem, vēl ir tādi, kas tiek reģistrēti VZD. Pie tam ar katru gadu paliek arvien mazāks VZD reģistrēto darījumu skaits, jo mērķis ir visus īpašumus reģistrēt zemesgrāmatā.

Man liekas, ka 2000.gada un 2001.gada datos ir diezgan liels robs tieši sakarā ar iepriekš minēto kārtību. Atceros, ka pērkot manu pirmo dzīvokli 2001.gadā, manas īpašuma tiesības arī tika reģistrētas VZD un es saņēmu tā saucamo „balto lapu”.

Bet atgriežoties pie statistikas, zemāk redzamajā grafikā ir atspoguļots Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits pa gadiem. Mani visvairāk interesēja tieši 2007. (ar melno trekno līniju) un 2008.gada (ar sarkano trekno līniju) dati.

Faktiski var redzēt, ka pirkuma darījumu apjoms ir sācis samazināties no 2007.gada februāra (janvārī – 2263 darījumi). Iznāk, ka nekustāmo īpašumu tirgus ir sācis atdzist vēl pirms mūsu valdības pieņemtajiem kreditēšanas ierobežojumiem, kuri šo tirgu ir tikai piebeiguši. Varam redzēt, ka līdz pat 2007.gada septembrim darījumu skaits ir konsekventi braucis lejā un tad ir apstājies, un aptuveni 950 darījumu/mēnesī līmenī turas jau gandrīz gadu. Tas ka 2008.gada jūnijā ir tik mazs darījumu skaits – 649, ir vairāk saistīts ar to, ka Rīgas pilsētas un rajona zemesgrāmatas mainīja savu atrašanās vietu un sakarā ar to 2 nedēļas vispār nepieņēma dokumentus.

Ņemot vērā to, ka šobrīd lielākā daļa pirkuma darījumu tiek reģistrēta zemesgrāmatā, nevis VZD, tad izskatās, ka pēdējā gada darījumu apjoms ir zemāks pat par 2001.gada apjomu.

Es nezinu, kāds ir vidējais statistiskais pēdējā gada pirkuma darījums. Vai tas ir noticis tāpēc , ka darījuma cena ir bijusi ļoti zema, vai vienkārši tāpēc, ka ir cilvēki, kas vienkārši izlemj dzīvot tālāk un tāpēc iegādājas īpašumus atbilstoši savām vajadzībām.

Kopumā man liekas, ka pēdējā gada darījumu apjoma tendence parāda, ka zemāk vairs nav kur krist, ka ir kaut kāds pircēju loks, kuri ir aktīvi arī tad, kad pārējā masa ir ieņēmusi nogaidīšanas pozīciju. Vēl man liekas, ka šis stabilais darījumu skaits varētu būt signāls tam, ka tirgus varētu drīzumā arī kļūt aktīvāks, vai vismaz nekļūt neaktīvāks.

Ja vēl dziļāk paņem, tad var saprast, kāpēc šobrīd LV nekustamā īpašuma tirgū valda tik liels apjukums. Tas ir tāpēc, ka mēs savas apzinīgās dzīves laikā nekad neesam piedzīvojuši tirgus cikliskās dabas lejupejas posmu. Atjaunotās LV vēsturē nav bijis laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus svārstītos. Kā nekā , līdz 2000.gadam nekustamā īpašuma tirgus LV īsti vispār nebija, un savukārt pēc 2000.gada mēs piedzīvojām vienu vienīgu augšupeju.

Sākts pirmais fiziskas personas maksātnespējas process Latvijā

Edgars Letinskis — Mon, 28 Jul 2008 06:47:04 +0000

DB.LV ziņo, ka Pašvaldību neizdarības un stagnējošās valsts ekonomikas dēļ Latvijā ierosināts pirmais fiziskas personas maksātnespējas process.

Nekustamo īpašumu nozares uzņēmējs Jānis Āboliņš maksātnespējas pieteikumu iesniedzis pats. Pieteikumu Ogres rajona tiesā viņš iesniedza pagājušajā nedēļā. Tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. “Man ir apnicis cīnīties ar bankām un maksātnespējas procesa uzsākšana šķiet labākais risinājums,” situāciju īsumā raksturo J.Āboliņš.

Pirms pāris mēnešiem man radās vajadzība papētīt dziļāk jautājumu par privātpersonu maksātnespējas procesu. Pāņēmu likumu un būros cauri. Izrādās, ka lai ierosinātu maksātnespējas procesu ir jābūt diezgan palieliem kavētiem maksājumiem, ja nemaldos, tad bija jābūt jau tagad neapmaksātām saistībām 50 minimālo algu apmērā, vai arī vīzijai, ka tuvākā gada laikā radīsies neizpildītās saistības 100 minimālo algu apmērā.

Galvenais ieguvums no maksātnespējas procesa ierosināšanas ir pašam (ne)maksātājam, jo tiek apturētas visas soda sankcijas no kreditoru puses un, ja maksātnespējas procesa laikā (līdz 7 gadiem), neesi spējis nodzēst visas savas saistības, vai atjaunot savu maksātspēju, tad saņem brīvlaišanu no visām savām saistībām. Bet rodās ikmēneša izdevumi 3 minimālo algu apmērā, kas jāmaksā maksātnespējas administratoram. Protams, ka pēc šāda maksātnespējas procesa iznākuma, visdrīzāk, kādu laiku, neviena kredītiestāde nevēlēsies tev neko aizdot.

Šis maksātnespējas process ir noderīgs, tikai lielajiem parādniekiem, jo viņa kopējās izmaksas var savilkt līdz 3min.mēn algas x 12 mēneši x 7 gadi = 252 min.mēn. algas, kas šobrīd sanāk 40320 Ls, bet no nākošā gada būs vēl vairāk. Protams, ka process ir noderīgs arī tāpēc, ka ļauj apturēt kreditoru soda sankcijas un piedziņas procesu, kā rezultātā palielinās iespēja atjaunot maksātspēju.

Tā kā man lasot likumu nekļuva skaidras visas nianses ap šo procesu, nolēmu piezvanīt uz Valsts aģentūru “Maksātnespējas administrācija”, kur mani faktiski atšuva saknē. Pateica, ka nekādas konsultācijas nesniedz, tikai tad, ja piesakās maksas vizītē, pie aģentūras vadītāja.

Njā. Baigi normāli, vai ne?!?! Ja tu esi ticis tik tālu, ka nespēj maksāt savus rēķinus, tad tev vēl ir jāizrauj no kautkurienes nauda, lai saņemtu konsultāciju par maksātnespējas procesu.

Aizturēts krāpnieks, kurš piedāvājis sakārtot kredītus

Edgars Letinskis — Fri, 25 Jul 2008 08:26:56 +0000

Šodien iekš apollo.lv uzskrēju ziņai, ka ir aizturēts kāds 19 gadus vecs jaunietis, kurš ar sludinājumu starpniecību, iespējams, apkrāpis cilvēkus, piedāvājot par samaksu tikt pie kredītiem.

Jaunietis uzdevās par kādu citu personu un ar svešiem personas datiem noslēdza līgumu ar cietušo, pieprasot izdarīt priekšapmaksu aptuveni 5% vērtībā no vēlamās kredīta summas. Rezultātā cietušais vajadzīgo summu samaksājis, bet pie kredīta tā arī nav ticis.

Šajā sakarā gribēju piebilst, ka normāli kredītu brokeri neprasa avansus. Var gadīties, ka tiek paprasīti kaut kādi avansa līdzekļi, kas ir saistīti ar nepieciešamās dokumentācijas (vērtējums, biznesa plāns) sagādāšanu, bet jebkurā gadījumā šīm summām nevajadzētu pārsniegt pāris simtu latu.

Mani baigi apbēdina šādas ziņas. Pirmkārt tāpēc, ka vispār kāds ir ticis apkrāpts. Otrkārt tāpēc, ka būs vēl viens stāsts par to, ka visi kredītu brokeri ir krāpnieki, tāpat kā laiku pa laikam var dzirdēt, ka ir sliktie „melnie mākleri”, kuri izkrāpjot īpašumus.

Laikam jau visvienkāršākais veids, kā izvairīties no apkrāpšanas riska, ir meklēt atpazīstamus sadarbības partnerus.

Man, piemēram, ir bijusi slikta pieredze ar celtniekiem, pēc kuras nākamos celtniekus es jau izvēlējos daudz piesardzīgāk un prasīju daudz vairāk atsauces par viņiem. Pie tam, tikko atcerējos, ka jaunajiem celtniekiem es ieviesu principu, ka nauda tiek maksāta pēc darbu izdarīšanas, nevis avansā, turklāt es vēl uzspiedu prasību, ka par katru padarīto darbu es ieturēju 10%, kuru samaksu es veicu pēc visu darbu pabeigšanas, tādejādi veidojot drošības rezervi gadījumam, ja celtniecības laikā man šie celtnieki noziedētu.